Pirmās atziņas pēc 2026. gada izmaiņām būvniecības nozarē
Ir labas un ir absurdas lietas, ko valsts nule kā apstiprinājusi par jauno būvniecības virzienu Latvijā.
Par labo — digitalizējām (skaļi teikts) trīs ar būvniecību saistītas sistēmas, tas ir kadastrs.lv, BIS.gov un zemesgramata.lv. Respektīvi, saņemsi būvatļauju “BIS”, un kadastrs un zemesgrāmata par to zinās; sertificēts mērnieks uzmērīs jaunbūvi vai sētu, ievadīs datus “BIS”, un kadastrs un zemesgrāmata par to zinās. Tas ir tikai normāli, ka valsts sistēmas ir savstarpēji saistītas. Neesmu IT speciālists, bet uz valsti vai pilsētu vienmēr esmu skatījies kā uz lielu uzņēmumu. Pārdošanas apjomam gabalu skaitā taču būtu jābūt savienotam ar uzņēmumā noliktavas uzskaites sistēmu. Tas tā — skaidrs, darbs nopietns, darba grupas daudz, miljoni iztērēti, darbs izdarīts. Paldies!
Likvidējām uzmērīšanas sistēmu, kur Valsts zemes dienesta rinda un cenas pāris gadus dzina izmisumā visus jaunbūvju saimniekus. Dažus dzīs joprojām, jo daudz dzīvokļu māju jāuzmēra jau būs tāpat. Kādreiz taisīji iesniegumu, gaidīji rēķinu, samaksāji, un tad pēc, ja paveicās, pus gada, ja nē, gada, kāds atbrauca un uzmērīja tavu māju. Samaksāji atkal, gaidīji atkal — un beidzot saņēmi to, ko arhitekts jau projektējot bija uzzīmējis. Tagad pietiks ar sešām bildēm, tikpat izmēriem un parakstītu arhitekta plānu. Atkal — paldies!
Par it kā labo absurdu — turpmāk mājas līdz 200 m² ar kopējo apbūves laukumu varēs būvēt ar paskaidrojuma rakstu, kas, ja jāmin, varētu būt 80% jauno privātmāju, jo uzbūvēt māju ir “dārgs prieks” — nepārsniedz tos 120–140 m². Ko no šī mēs iegūstam? Turpmāk šīm mājām nevajadzēs BK (būvkonstrukciju daļu) — ne lai saņemtu būvatļauju, ne lai ēku nodotu ekspluatācijā. Laika ziņā mēs noteikti ietaupām kādas pāris nedēļas un naudas ziņā arī kādus eiro, tīri uz būvkonstruktora algas un laika rēķina. Joprojām jāpieprasa tehniskie noteikumi no dažādiem Tet, sadales tīkliem, ūdens un kanalizācijas turētājiem, ko izsniedz 30 dienās. Joprojām iekšējo, ārējo tīklu izbūvi ar tiem ir jāsaskaņo, ko izsniedz 30 dienās. Tātad jau 60 dienas uz skaņošanu, un paskaidrojuma rakstu Būvvaldēm jāskaņo tās pašas 30 dienas, tā ka 90 dienas aizies tāpat. Neaizies 120 vai 150, kamēr konstruktors risinās mājas mezglus, tīklus, rasējumus utt.
Te seko cirks — kā pasūtītājs vai “DIY būvnieks” var uzbūvēt māju bez konstrukcijām? Kā cilvēks var izkontrolēt vai uzzināt, ka viņa māja, kas ir tie 120 m², tiek uzbūvēta pēc kaut kādiem normatīviem? Piemēram, divas tāmes uz pamatu izbūvi, kuru atšķirība ir 30–40% eiro izteiksmē. Skaidrs, jāņem lētākais — par ko te var būt stāsts? Bet katrs no piedāvātājiem var izbūvēt šos pamatus pēc savas fantāzijas, jo nav jau konstrukcijas. Kāds liks vienu sietu pamatos, kāds divus, kāds varbūt neliks. Būvvaldēm ir tiesības palūgt konstrukcijas, ja uzskata par nepieciešamu, bet tas taču ir subjektīvi. Līdz ar to ar garantiju tiks “čakarēts” klients — konstrukcijas katrs būvēs, kā uzskata par pareizu, un, ja klients iet gar degunu, cenu vienmēr var samazināt, jo gan jau konstrukcijas turēs.
Doma jau kopumā laba, ja visi būs godprātīgi, bet vai visi tādi var būt — atbildi protams mēs zinām. Protams, ne vienmēr jau šobrīd mājas būvē pēc projekta vai konstrukciju risinājumiem, bet tas vairāk saistīts ar nejēdzīgiem konstrukciju risinājumiem, kur tiek pieiets pēc principa “vairāk ir labāk”. Tā ir taisnība, bet ar ekonomisko pamatojumu tam sakara ir maz!
Būvējat gudri un atbildīgi.
Matīss